10. novembris - Mārtiņdiena

Mārtiņam gaili kāvu
Deviņiem cekuliem,
Lai tek mans kumeliņš
Deviņiem celiņiem.

(latv. t.dz.)

Mārtiņi tāpat kā visi rudens svētki atnāk bagāti - ar labības pilnām klētīm un gandarījumu par laikā paveiktiem darbiem, jo raža ir nokopta un ievākta, zeme aparta, izaudzēti jauni lopi. Zemnieks ir nodrošinājis sev iztiku visai garajai ziemai un, protams, arī tam, lai Mārtiņdienu godam saņemtu un nosvētītu.

Latviskajās tradīcijās ar Mārtiņa dienu vispirms saistās saimnieciskā gada nobeigums, arī ganu un pieguļas laika beigas un visas dzīvās dabas gatavošanās ziemai. Tad Dievs iemet pēdējo aukstuma akmeni ūdenī un tas pārklājas ar ledu; tad lācis aizmieg ziemas miegā.

Izbeidzoties klusajam veļu laikam sākas jautrais budēļu jeb ķekatu laiks, ko šai gadījumā sauc par Mārtiņa dzīšanu. Pašus Mārtiņa dienas ķekatniekus sauc par Mārtiņa bērniem. Iespējams, ka šos Mārtiņa bērnus uzskatīja par svētību nesošiem veļiem.

Lai gan mūsdienu lielajā steigā kāds teiks, ka šādi svētki nav vajadzīgi un ka laiks jau sen pagājis, ir vērts tomēr aizdomāties par to, ka vismaz dažas reizes gadā, kad ir šādi svētki, ir iemesls ģimenei sanākt kopā un to nosvinēt. Nedaudz papūlēties, iegādāties labu zosi, vistu vai gaili. Pagatavot kādu no vecmāmiņas ēdieniem, kādus no jauniem, modernākiem ēdieniem un to visu apvienot pie galda, svinot ziemas tuvošanos.

Ja Tev trūkst zināšanu par senajām Mārtiņu tradīcijām vai ideju Mārtiņdienas svētku galdam un ķekatu maskai, droši nāc uz bibliotēku, kur atradīsi vajadzīgo informāciju gan  grāmatās, gan tematiskajās mapēs!
Izmantota informācija no: http://www.liis.lv/folklora