Oktobris jau pusē. Nosvinēta Miķeļdiena, līdz Mārtiņiem vēl brīdi jāpagaida, bet visi tie, kuriem svētku nekad nav par daudz, jau nākošnedēļ var ļauties oranžo ķirbju, lukturu un masku vakaram – no senajiem ķeltiem līdz mums atnākušajiem svētkiem – Visu svēto dienas priekšvakaram jeb Helovīnam.
----------------------------
Lai svinētu, ir jāzina, ko svinam, tādēļ ieskatam nedaudz no šo svētku vēstures ---- >
Senie ķelti šajā dienā sagaidīja
jauno gadu, kas sākās 1. novembrī. Ķeltu kalendārā bija tikai divi gadalaiki –
ziema un vasara, un 31. oktobrī beidzās vasara, kas bija gada gaišākā puse, un
arī ražas laiks. 1. novembrī sākās jauns gads, gada tumšākā puse. Tolaik 31.
oktobris tika saukts par Samhainvakaru (tulk. „vasaras beigas”), kurā, pēc
ķeltu domām, starp šo pasauli un viņpasauli robeža kļuva ļoti plāna, un mirušo
dvēseles staigāja pa zemes virsu kopā ar dzīvajiem – iemiesojušies pat zvēros.
Labās dvēseles tika cienītas un godātas, no sliktajām dvēselēm bija
jāaizsargājas vai tās jāpielabina (to darot ar kostīmiem).
--------------------------
Ja vēlies pabaidīties, šķirstot
un lasot grāmatas, ieskaties Bērnu literatūras nodaļas izstādē ``Baidīsimies
tumsā, baidīsim tumsu prom…``
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru