Sapņo
Sapņo, un tu nebūsi mazs:
Visa pasaule tevī liesies kā kvass.
Sapnis viscietāko tēraudu dzeļ
Un cilvēku visam pāri ceļ.
Sapnī tu pats topi sākums,
Pats sev par sakni un zelta vāku.
Sapņo!
Sapņo, un tu nebūsi mazs:
Visa pasaule tevī liesies kā kvass.
Sapnis viscietāko tēraudu dzeļ
Un cilvēku visam pāri ceļ.
Sapnī tu pats topi sākums,
Pats sev par sakni un zelta vāku.
Sapņo!
(A.Čaks)
Aleksandrs Čaks, īstajā vārdā Aleksandrs Čadarainis, dzimis 1901. gada 27. oktobrī Rīgā drēbnieka ģimenē. Mācījies Aleksandra ģimnāzijā Rīgā, Pirmā pasaules kara laikā mācības turpinājis Veravā un Saranskā, uz kurieni tika evakuēta ģimnāzija.
Pirmo dzejoli A. Čaks sarakstījis 1917. gadā krieviski. 1918. gadā, iestājies Maskavas universitātes Medicīnas fakultātē, brīvajos brīžos apmeklējis literāros vakarus. 1922. gadā Čaks atgriezās Latvijā, atsāka medicīnas studijas Latvijas Universitātē.
1928. gadā izdoti Čaka pirmie dzejoļu krājumi - Sirds uz trotuāra, Es un šis laiks, 1929. gadā Apašs frakā un Pasaules krogs. Ar pirmajiem dzejoļu krājumiem Čaks tūlīt iemantoja popularitāti, arī kritika bija neticami labvēlīga. Čaks savā dzejā ir pašpuika, pilsētas dienderis, kauslis, vai mākslinieks, kaut dzīvē parasti bija kluss, godīgs un elegants bankas darbinieks, žurnālists vai ierēdnis.
Viens no A. Čaka ievērojamākajiem darbiem ir strēlnieku cīņu gaitām veltītais varoņeps Mūžība skartie ( 1937-1939; A. Brigaderes prēmija, 1940), kurā tēloti latviešu strēlnieki Rīgas aizstāvēšanas kaujās un Krievijas Pilsoņu karā. Tas ir gigantisks darbs - tajā ir aptuveni 5000 rindu.
A. Čaks rakstījis arī lugu recenzijas, literatūrzinātniskas apceres, rakstus par saimnieciskiem jautājumiem, kā ar stāstus un tēlojumus. Vācu okupācijas laikā A. Čaks ar savu vārdu darbus nepublicēja, tomēr tas bija ražīgs posms viņa daiļradē. Nozīmīgākie šajā laikā sarakstītie darbi: poēma Matīss kausa bajārs (1943, pilnībā publicēta 1972), mīlas lirikas krājums Debesu dāvana (1943, publicēts 1980), filozofiskas pārdomu dzejas krājums Lakstīgala dzied basu (1944, publicēts1972), poēma Spēlē, spēlmani! (1944, publicēta 1972).
A. Čaks nomira 1950. gada 8. februārī 48 gadu vecumā; apbedīts Raiņa kapos Rīgā.
1981. gadā Rīgā, Ziedoņdārzā, A. Čakam atklāts piemineklis. A. Čaka vārdā nosaukta iela Rīgā. 2000. gadā Lāčplēša ielā 48/50 atklāts A. Čaka memoriālais muzejs-dzīvoklis.
Materiāls sagatavots, izmantojot www.letonika.lv
Daļa no mūsu bibliotēkā atrodamajām A.Čaka grāmatām
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru