9.6.20

16.jūnijā viņa 80. dzimšanas dienā atcerēsimies dzejnieku Māri Čaklo. Bērnu nodaļas lasītavā izstāde, kurā vienkopus apskatāmas mūsu grāmatu plauktos atrodamās autora grāmatas.
''Māris Čaklais dzimis 1940. gada 16. jūnijā mazā Kurzemes pilsētiņā Saldū... Beidzis Saldus vidusskolu. Iestājies LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļā, vēlāk pārgājis uz žurnālistiem. Studiju laiks bijis interesants. Staļina laika dzelžainais tvērien bija mazliet atslābis, un studenti varēja atļauties arī kādu brīvāku domu.
Kad presē parādījās pirmais Māra Čaklā dzejolis, viņam vēl nebija pat 20 gadu. Viņš daudz rakstīja un bieži publicēja savus dzejoļus periodikā. Jau pirms pirmās grāmatas iznākšanas 1964. gadā Čaklo uzņēma Rakstnieku Savienībā. Viņu rekomendēja Vizma Belševica, Ojārs Vācietis un Mirdza Ķempe. Vizma Belševica: „Par to, ka Māris Čaklais ir īsts dzejnieks, man nav bijis šaubu kopš viņa pirmajām publikācijām. Viņa balss jau tad nebija sajaucama ar citām, tai piemita noteikts personības savdabīgums."
Mārim Čaklajam izdoti 16 dzejoļu krājumi, 5 dzejas izlases, 5 bērnu dzejas izlases, 4 esejas, 4 prozas grāmatas. Par viņa dzeju Jānis Peters saka: „Māris bija ļoti oriģināli domājošs - viņš nav tik poētisks jeb dzejisks tādā jutekliskā latviešu klasiskās dzejas stilā. Izlasi pirmo rindu un prāto, ka drusku velk uz prozu. Un tad aiziet tik aizgrābjoši emocionālas lietas. Viņš nemaldās pa taciņām, bet pa taisnu ceļu dodas uz dzejoļa un domas mērķi. Skaidrība ir ārkārtīgi nozīmīga viņa dzejā. Māris nerakstīja primitīvi, bet arī ne samudžināti. Un vēl - Māris bija ironisks cilvēks, brīžiem pat sarkastisks. Visur tam saredzēja pamatu."
Dzejnieks Māris Čaklais katram no mums saistās ar kaut ko savu, vienam ausīs ieskanēsies Dzeguzes balss, citam - Uzsniga sniedziņš balts, vēl citam - Lilioma dziesma. Tieši Čaklais ir autors Liepājas skaistajai definīcijai - pilsēta, kurā piedzimst vējš. Māra Čaklā dziesmu teksti ir pavisam īpašs gadījums, dziesmas, kas tapušas, sadarbojoties ar Imantu Kalniņu nu jau ir klasika.''
 (no www.letonika.lv)