22.10.13

Izstāde ''Svētki rudenī''

Nākamnedēļ jau atkal klāt Helovīns, bet vēl pēc nedēļas latviskie svētki Mārtiņi. Dziļāk papētot, redzams, ka pēc būtības abos šajos svētkos ir daudz kopīga, tikai pēdējos gados vairāk tiek svinēti tieši senie ķeltu svētki nevis latviskā Mārtiņdiena.
Helovīns
 Senie ķelti šajā dienā sagaidīja jauno gadu, kas sākās 1. novembrī. Ķeltu kalendārā bija tikai divi gadalaiki – ziema un vasara, un 31. oktobrī beidzās vasara, kas bija gada gaišākā puse, un arī ražas laiks. 1. novembrī sākās jauns gads, gada tumšākā puse. Tolaik 31. oktobris tika saukts par Samhainvakaru (tulk. „vasaras beigas”), kurā, pēc ķeltu domām, starp šo pasauli un viņpasauli robeža kļuva ļoti plāna, un mirušo dvēseles staigāja pa zemes virsu kopā ar dzīvajiem – iemiesojušies pat zvēros. Labās dvēseles tika cienītas un godātas, no sliktajām dvēselēm bija jāaizsargājas vai tās jāpielabina (to darot ar kostīmiem).
Mārtiņdiena
Latviskajās tradīcijās ar Mārtiņa dienu vispirms saistās saimnieciskā gada nobeigums, arī ganu un pieguļas laika beigas un visas dzīvās dabas gatavošanās ziemai. Tad Dievs iemet pēdējo aukstuma akmeni ūdenī un tas pārklājas ar ledu; tad lācis aizmieg ziemas miegā.
Izbeidzoties klusajam veļu laikam sākas jautrais budēļu jeb ķekatu laiks, ko šai gadījumā sauc par Mārtiņa dzīšanu. Pašus Mārtiņa dienas ķekatniekus sauc par Mārtiņa bērniem. Iespējams, ka šos Mārtiņa bērnus uzskatīja par svētību nesošiem veļiem.

Protams, nevienos svētkos nav nekā slikta. Tā ir vēl viena iespēja izlādēt emocijas un būt priecīgiem, iedegt sveces, izbaudīt tumšo vakaru mieru vai arī jautri pavadīt laiku ģimenes lokā. Uguns ķirbja puncī rada drīzāk romantiskas un omulīgas nevis baisas sajūtas.

Šobrīd lasītavā aplūkojama izstāde ‘’Svētki rudenī’’, kurā grāmatas un preses izdevumi par Mārtiņdienu un Helovīnu- iedvesmai un noskaņai.

17.10.13

Jaunās grāmatas oktobrī

Kā bruņurupucēns Buksis iemācījās dalīties ar citiem
Bruņurupucēnam Buksim ir dzimšanas diena, un draugi viņam uzdāvina lieliskas dāvanas. Buksim par tām ir liels prieks, tomēr ar savu rīcību viņš aizvaino draugus un paliek viens. Ko nu iesākt? Pasaka par bruņurupucēnu Buksi un viņa draugiem mangustiņu Maksi, pūcīti Pungu un vardulēnu Viksi ne tikai mācīs mazajam lasītājam draudzīgi sadzīvot ar citiem, bet arī ieaijās saldā miedziņā.
Kā vardulēns Viksis iemācījās cienīt citus
Pienācis laiks vardulēnam Viksim doties uz skolu, bet viņam nepatīk ne lasīt, ne rakstīt, ne rēķināt un kur nu vēl labi uzvesties! Viksis steigā sastrādā tik daudz nerātnību, ka draugi un skolotāja jūtas apbēdināti. Ko nu iesākt?
Kā pūcīte Punga iemācījās palīdzēt citiem
Pēc nakts medībām pūces parasti iet gulēt, tāpēc pūcītei Pungai no rīta nāk miegs, bet vēl jāpalīdz draugiem. Ko nu iesākt? “Miedziņpasakas” bērnus uzrunā ar lielām un izteiksmīgām ilustrācijām, kā arī ar vienkāršu un viegli uztveramu tekstu.
Rikikī piedzīvojumi
 Ar dzīvespriecīgā franču lācēna Rikikī piedzīvojumiem izaugušas jau daudzas lasītāju paaudzes. Šoreiz grāmatā “Rikikī piedzīvojumi” apkopoti gandrīz trīsdesmit gan jau pazīstamu un mīļu, gan no jauna tulkotu stāstiņu par Rikikī un viņa draugu darbiem un nedarbiem. 
Džeina o`Konora. Brīnumainā Nensija un fifīgais kucēns
 Nensija nolemj pierunāt vecākus iegādāties kucēnu, taču mazās aušas un vecāku priekšstati par to, kādam vajadzētu būt kucēnam, krasi atšķiras. Meitēns atkal iekuļas piedzīvojumos un galu galā saprot, ka galvenais nebūt nav tas, kā kucēns izskatās. Grāmatas beigās mazā iegūst jaunu draugu – pavisam īpašu suņu meiteni. Kā katrā grāmatiņā par Nensiju, arī šajā tiek sniegta vērtīga mācība – būt unikālam ir vēl labāk, nekā būt brīnumainam! 
Vakarā klusi klusi pasaciņa atnākusi
 Vai zini stāstu par skaisto akāciju, ko Lea paglāba no sala, par gaili Kuplasti, kas pazaudēja balsi, vai par gotiņu Grietiņu, kura kopā ar suni un kaķi meklēja savu šalli? Nezini? Tad gan ver droši vaļā šo grāmatu un iepazīsties ar dažādiem pasaku varoņiem un aizraujošiem, komiskiem notikumiem. Ceļš uz šo brīnišķīgo pasaku valstību ir vaļā!
Z.Milers. Kurmītis un ērglis
 Jūs viņu jau noteikti pazīstat no filmiņas! Jā, tas ir Kurmītis!Šoreiz viņš plūdu laikā izglābj mazu ērglēnu. Putnēns ir pārbijies un izsalcis. Kurš gan viņu mierinās un pabaros? Protams, Kurmītis! Kurmīša gādībā ērglēns izaug liels un iemācās lidot. Mazs putnēns nu ir kļuvis par varenu ērgli, un Kurmītis ieguvis uzticamu draugu. 
Z.Milers. Kurmītis un sniegavīrs
Iestājusies ziema. Visapkārt klusi snieg, nu jau mežs piesnidzis gluži balts... Cik skaisti! Kurmītim gribētos rotaļāties sniegā un pikoties, bet ar ko? Rotaļu biedra nav, jo visi meža dzīvnieciņi patvērušies siltos mitekļos. Kurmītis sāk velt sniega pikas – vienu, otru, trešo... Skat, kas tad tas? Varbūt jauns draugs?
Mani skaistākie dzīvnieku mazuļu stāsti
Lauku pele Lilo drosmīgi tiek galā ar dažādām bīstamām ‍situācijām. Mazais četrkājainais Trollijs iepazīstas ‍ar pārdrošo, mežonīgo ielas suni Bruno. Un mazais trusītis Morics ‍iemācās viens pats mežā atrast mājupceļu… ‍Astoņi zinātkāri dzīvnieku mazuļi iepazīst pasauli un atrod sev jaunus draugus. ‍Lielisks papildinājums katram stāstam ir neliela Pauze sarunai ar jautājumiem ne tikai par izlasīto,‍ bet arī par pašu bērnu piedzīvoto. Kā arī īpaša lappuse ar oriģinālām idejām bērnu radošajai‍ darbībai, izmantojot stāstus par dzīvnieku mazuļiem.
Inese Zandere. Pūķa ceļojums
Grāmatas galvenais varonis – lielais, sarkanais Dusmu Pūķis dusmojas uz visu pasauli  un arī pats uz sevi. Viņš dodas ceļā, lai pats no sevis aizbēgtu, bet līdzi nes slinkuma, mantkārības, lepnības, skaudības un dusmu maisus, tāpēc iešana nemaz neveicas. Ceļojuma gaitā sastaptie draugi palīdz viņam beidzot no šiem smagumiem atbrīvoties.
Gunta Krūmiņa. Pūķīša Ginesa raibu raibā diena
Pašā svelmainākajā vasaras dienā pūķu ģimenē piedzimst ļoti glīts un rosīgs pūķu bērniņš. Krusttēvs Fricis ierosina viņu nosaukt par Jāni, bet krustmāte Zuzanna krustdēlam izvēlējusies vārdu Mikseris! Vai tad tā var saukt kārtīgu pūķēnu? Vecāki savam bērniņam dod vārdu Giness, vēlot, lai viņš dienās kļūst vēl slavenāks par visiem, kas ierakstīti "Ginesa rekordu grāmatā".
Sabīne Ceta. Hugo superplāns
Hugo neparastie piedzīvojumi turpinās. Jaunais vēstures skolotājs Hugo šķiet pārāk spānisks. Torresa kunga vācu valoda ir pavisam dīvaina, viņš jauc burtus un nemaz neizskatās pēc tipiska skolotāja – drīzāk pēc superaģenta ar labi trenētu augumu... Bet, ja tā: kādu misiju viņš pilda Hugo klasē? It kā jau tas vien nebūtu pietiekami satraucoši, Hugo tiek piešķirta palīdze mācībās, un tā ir viņa sena „draudzene”... Ar steigu ir jāizstrādā superplāns, lai tiktu no „skolotājas” vaļā.
Džila Lūisa. Baltais delfīns
Tikko iepazinušies, Kera un Fēlikss nevar viens otru ciest. Taču, pludmalē atraduši ievainotu delfīnu mazuli, viņi nešauboties sāk sadarboties, lai to glābtu. Kļuvuši par draugiem, viņi apņemas atklāt patiesību, kāpēc pazuda Keras māte, kā arī cīnīties par tuvējā rifa aizsardzību. Taču ietekmīgi ļaudis nevēlas, lai viņiem tas izdotos. Kā lai Kera un Fēlikss panāk, ka viņos ieklausās, ja visi ir pret viņiem?     (informācija un vāku attēli no izdevniecību mājas lapām)

16.10.13

Saldus dzīvnieku patversmē

Šodien mēs: Anna, Renāte, Marlēna un Aldis (Dzīvnieku aizsardzības dienas viktorīnas uzvarēji), bibliotekāres Baiba un Kristiāna un veikala MIX saimniece Inita devāmies uz Saldu, lai apciemotu un aizvestu dāvanas (barību, smiltis un rotaļlietas) Saldus dzīvnieku patversmes iemītniekiem.
Aldis, Renāte, Anna un Marlēna ar visu 4.oktobra viktorīnas dalībnieku kopīgi gatavoto dāvanu-plakātu
Patversmē mūs sagaidīja laipnā un smaidīgā patversmes darbiniece.
2007.gada 1.jūnijā dzīvnieku patversmes ēku nopirka Lailas un Dzintara Rupeiku privāts ģimenes uzņēmums SIA „Oposums”, līdz ar to pārņemot arī patversmes funkcijas. Šobrīd ēkā ir izveidots jau  vesels veterinārās aprūpes centrs, kas sevī ietver dzīvnieku patversmi, veterināro klīniku, aptieku un dzīvnieku viesnīcu. Veterinārārste Laila ir uzņēmusies atbildību par dzīvnieku veselību, bet Dzintars atbild par patversmes darbību. Galvenie aprūpes centra mērķi ir sniegt palīdzību noklīdušiem, pamestiem, sabrauktiem un nelaimē nonākušiem dzīvniekiem. No cilvēka vardarbības cietušajiem dzīvniekiem sniegt rehabilitācijas periodu, kā arī brīvībā dzimušiem suņiem un kaķiem sniegt adoptācijas periodu un radināt pie cilvēka sabiedrības un mīlestības. Patversmē vienlaicīgi ir vietas aptuveni 35 dzīvniekiem. Savukārt kaķiem mums ir gan individuālie būri, gan vesela kaķu māja. Vienlaicīgi varam uzņemt līdz 50 kaķiem.Pateicoties Saldus dzīvnieku patversmei, ļoti daudziem dzīvniekiem tiek atrasti jauni saimnieki.''                           (info no Saldus dzīvnieku patversmes mājas lapas)
Iesākumā apciemojām suņu voljērus. Suņu patversmē šobrīd ir daudz, un tie visi gaida savus jaunos saimniekus. Satikām arī sunīti, kurš pirms neilga laika uz patversmi atvests no Auces.
Līdzi bijām atveduši suņu kārumiņus un rotaļlietas, tādēļ priecīgi mirkļi bija gan sunīšiem, gan mums. Visilgāk sanāca uzkavēties pie būra, kurā šobrīd mīt četri jauki kucēni.
Tālāk laipnā patversmes saimniece mūs aizveda uz kaķu māju. Kaķiem Saldū ir sava siltināta māja, ar mīkstām guļvietām un rotaļu un aktivitāšu iespējām. Šodien uz vietas gan bija tikai trīs minči, jo pārējie bija aizvizinājušies projekta darīšanās uz Rīgu. Tad nu trīs mājās palikušajiem tika daudz kārumu un mīļuma.
Varējām ielūkoties arī telpās, kur mīt uz ielas notvertie kaķi un suņi, kurus dažādu veselības un psiholoģisko iemeslu dēļ nedrīkst turēt kopā ar pārējiem dzīvniekiem. Ja šajā telpā kļuva nedaudz skumjāk, tad kopumā iespaids bija gaišs un labi, ka pasaulē ir cilvēki, kuriem rūp  ne tikai viņi paši, bet arī mūsu ķepaino draugu dzīves kvalitāte. 
Te, nu, esam mēs visi kopā ar Buču
Drusciņ arī te:

11.10.13

Rīti ar grāmatām un dzīvnieciņiem

Otrdien un piektdien pie mums ciemojās bērnudārza ''Pīlādzītis'' 5-gadīgo un 6-gadīgo bērnu grupiņas. Apciemojuma iemesls bija pagājušajā nedēļā atzīmētā Dzīvnieku aizsardzības diena.
Bērni uzzināja,  kāpēc savvaļas dzīvnieki senos laikos kļuva par mājdzīvniekiem, kuri tie bija un kā tas notika. Parunājām par to, kuri mājdzīvnieki ir viszināmākie, un kādas ir to raksturīgākās īpašības. Noskaidrojām, kādi dzīvnieciņi bērniem ir mājās un kā par tiem jārūpējas, kas jāzina un jāņem vērā tad, kad gribam mājās paņemt mīļdzīvniekui. Iepazināmies ar dažādajām bibliotēkā atrodamajām grāmatām par dzīvniekiem un aplūkojām ilustrācijas. Sarunas beigās bērni atpazina un pēc dzīves vietas sadalīja iepriekš sagatavotos mājdzīvnieku un savvaļas dzīvnieku attēlus.
Tad bija laiks apskatīt bibliotēku, pašķirstīt arī citas plauktos atrodamās grāmatas un samīļot bibliotēkas kaķi Hugo. 

Atgādinām, ka lasītavā vēl apskatāma grāmatu izstāde ''Mīļdzīvnieki''

5.10.13

Dzīvnieku aizsardzības dienas pēcpusdiena

4. oktobra pēcpusdienā Auces bibliotēkas Bērnu nodaļas lasītavā pulcējās bērni, lai piedalītos dzīvnieku aizsardzības dienas viktorīnā ‘’Mūsu mīļdzīvnieki’’. Dalību bija pieteikušas četras komandas, bet viena zēnu komanda nebija ieradusies, un tādēļ lielā cīņa notika starp trīs komandām ‘’Kaķiem’’- Patrīcija, Karina, Marta un Estere, ‘’Suņiem’’- Aldis, Renāte, Anna un Marlēna un ‘’Zirgiem’’- Loreta, Samanta, Inese un Anna.
Iesākumā jāuzzina, kā Dzīvnieku aizsardzības diena radusies
Iesākumā bērni noklausījās nelielu informāciju par Starptautiskās dzīvnieku aizsardzības dienas rašanās vēsturi,un tad viktorīna varēja sākties. Jautājumu bija daudz, bija grūtāki un vieglāki - par mājdzīvnieku šķirnēm un īpatnībām, par dzīvniekiem multfilmās,  grāmatās un latviešu folklorā, par profesijām, kas saistītas ar mājdzīvniekiem u.c.  Kā izrādījās, kas vieniem šķita grūts, citai komandai likās visvieglākais, tādēļ iznākums bija atkarīgs gan  no zināšanām, gan veiksmes, gan komandas saliedētības. Brīžiem valdīja izmisums par nespēju atcerēties vienu otru nosaukumu, bet to ātri nomainīja jautrība un prieks par jautājumu, uz kuru zināma atbilde.




Pēc labi padarīta darba visi kopā baudījām tēju un saldumus, kuri biji sagādāti ar veikala ‘’MIX’’ atbalstu.

Kad vēderi bija pilni un prāti nedaudz nomierinājušies, noskaidrojām viktorīnas uzvarētāju komandu un sadalījām balviņas. Lai gan rezultāti bija diezgan līdzīgi un punktu skaita atšķirības nebija lielas, šoreiz 1.vietu izcīnīja ‘’Suņu komanda’’. Tagad Aldim, Annai, Renātei un Marlēnai būs iespēja apciemot Saldus dzīvnieku patversmes iemītniekus. Viņi uz patversmi aizvedīs mūsu kopīgi pagatavoto lupatiņu kaķi un novēlējumus patversmes iemītniekiem. Veicināšanas balviņas saņēma visi viktorīnas dalībnieki, un visi varēja aiznest Dzīvnieku aizsardzības dienas dāvaniņas, kuras bija sarūpējis veikals ‘’MIX’’, arī saviem mājas mīluļiem.
Balviņas bija nopelnījuši visi
Top dāvana un novēlējumi Saldus dzīvnieku patversmei
Kopumā mēs jauki pavadījām laiku, atsvaidzinājām un papildinājām savas zināšanas par mājdzīvniekiem, bet izskanējušie jautājumi par līdzīgiem pasākumiem nākotnē, ļauj domāt, ka pēcpusdiena bija izdevusies.
Paldies
Initai Sabulei un veikalam ''MIX''par atbalstu un visiem bērniem par piedalīšanos un jauko kopā būšanu!