Helovīns

Jau vakar šur tur pilsētā varēja redzēt maskās ģērbtus bērnus, kas zvanīja pie durvīm un lūdza saldumus. Bet vai zinām, kas šie par svētkiem un kāda bija to sākotnējā nozīme?

31. oktobris ir Helovīna (Halloween) diena - senie ķelti šajā dienā sagaidīja jauno gadu, kas sākās 1. novembrī.

Šie svētki aizsākušies jau 50. gadā p.m.ē. ķeltu kultūrā (senos laikos tā iekļāva Skotiju, Angliju un Ziemeļfranciju). Ķeltu kalendārā bija tikai divi gadalaiki – ziema un vasara, un 31. oktobrī beidzās vasara, kas bija gada gaišākā puse, un arī ražas laiks. 1. novembrī sākās jauns gads, gada tumšākā puse. Tolaik 31. oktobris tika saukts par Samhain vakaru (tulk. „vasaras beigas”), kurā, pēc ķeltu domām, starp šo pasauli un viņpasauli robeža kļuva ļoti plāna, un mirušo dvēseles staigāja pa zemes virsu kopā ar dzīvajiem – iemiesojušies pat zvēros. Labās dvēseles tika cienītas un godātas, no sliktajām dvēselēm bija jāaizsargājas vai tās jāpielabina (to darot ar kostīmiem).

Helloween nosaukums datēts jau ar 16. gadsimtu, un tas ir saīsinājums no: All-Hallows-Even (Visu svēto vakars), kas ir dienu pirms Visu svēto dienas, 1. novembra. Tikai 19. gadsimta vidū Helovīns aizceļoja uz Amerikas Savienotajām Valstīm, pateicoties lielajam īru imigrantu vilnim.
Mūsdienās Helovīns Amerikā ir otri ienesīgākie svētki pēc Ziemassvētkiem, jo šajā dienā tiek izpārdots visvairāk konfekšu, un visi bērni pārģērbjas kostīmos, kurus agrāk gan šuva mājās – mammas vai paši bērni –, taču mūsdienās lielākoties pērk gatavus.

Protams, Helovīns nav latviešu svētki, tomēr arī senajiem baltiem gada tumšais laiks šķita zīmīgs un tika saistīts ar dzīvo un mirušo pasauļu saskarsmi. Mūsu senči to dēvēja par Veļu laiku un klāja veļiem mielasta galdu, jo uzskatīja, ka šajā laikā tie nāk apciemot savus šai saulē palikušos tuviniekus.

Izmantota informācija no: http://en.wikipedia.org/wiki/Halloween